Nozīme kopienas dzīvē

No aizvēstures līdz mūsdienām atnākušas spilgtas, Rucavas kultūrtelpu raksturojošas iezīmes, kas izpaužas
• tautas tērpā
• valodā
• dziedāšanā
• folklorā
• saimniekošanas veidā
• darba un sadzīves tradīcijās
• gadskārtas svētkos


RUCAVAS TAUTAS TĒRPS ir viens no trim (līdzās Bārtas un Nīcas) Dienvidkurzemes bagātīgākajiem, krāšņākajiem un senākajiem tērpiem, kam ir būtiska nozīme vietējās identitātes uzturēšanā, lokālpatriotisma veidošanā.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Skat. Elementa apraksta kopsavilkuma videofilmu “RUCAVAS KULTŪRTELPA” Piet.19.sad. Nr.6

No aizvēstures līdz mūsdienām atnākušas spilgtas, Rucavas kultūrtelpu raksturojošas iezīmes, kas izpaužas
• tautas tērpā
• valodā
• dziedāšanā
• folklorā
• saimniekošanas veidā
• darba un sadzīves tradīcijās
• gadskārtas svētkos


RUCAVAS TAUTAS TĒRPS ir viens no trim (līdzās Bārtas un Nīcas) Dienvidkurzemes bagātīgākajiem, krāšņākajiem un senākajiem tērpiem, kam ir būtiska nozīme vietējās identitātes uzturēšanā, lokālpatriotisma veidošanā.
Teksta vizuālā ilustrācija videofilmā Piet.19.sad. Nr. 1.1, izvērsts teksts Piet.21.sad. Nr. 1.1), attēli Piet.18.sad. 1.1, 1.2, 1.3

RUCAVAS VALODAS ( izloksnes) savdabība veidojusies daudzu gadsimtu garumā, uzsūcot liecības gan par baltu tautu ( kuršu, prūšu, lietuviešu) savstarpējiem kontaktiem, gan arī par baltu un slāvu, kā arī par kontaktiem ar ienācējiem no vācu zemēm.
Teksta vizuālā ilustrācija videofilmā Piet.19.sad. nr. 2.1, izvērsts teksts Piet. 21.sad. Nr.2.1, valodas skaņu paraugi - piet. 20.sad. Nr. 1.1, 1.2, 1.3, 1.4, 1.5
Rucavas kultūrā saglabājušās senās VIENBALSĪGĀS DZIEDĀŠANAS pēdas, kas uzskatāma par savdabīgu komunikācijas veidu. No senatnes līdz mūsdienām atnākušas vairākas vienkāršas melodijas: 2 kāzu balsi, viens kūmu, ar ko var izdziedāt visu. Rucavas teicējas, ir pārmantojušas šo unikālo dziedāšanas prasmi, spēj radīt no jauna un improvizēt visdažādākās mūsdienu situācijās.
Teksta vizuālā informācija videofilmā Piet. 19. sad. Nr.3.1., izvērsts teksts Piet. 21.sad. Nr. 3.1., dziedāšanas skaņu paraugi Piet.20.sad. Nr. 2.1, 2.2, 2.3, 2.4

Folklora, kas senāk bijis komunikācijas un mākslinieciskās izpausmes veids, mūsdienās ir kļuvusi par bagātu izziņas avotu. RUCAVAS FOLKLORĀ rodami Rucavas senās valodas paraugi, bagātīgs tautasdziesmu četrrinžu klāsts, kas atbilstoši norisei liekamas klāt dažādos godos - krustūbās, bērēs, talkās un ikdienas dzīves situācijās, vērtīgs izziņas materiāls par senākiem laikiem: vēsturi, notikumiem, vietām, personām, nodarbošanos, mājsaimniecību, darba un sadzīves tradīcijām u. c.
Pārskatu par Rucavas folkloras bagātībām Latviešu Folkloras krātuvē skat. Piet. 16.sad. Nr.4.1., 4.2. un 4.3
Cauri laikiem rucavnieki, būdami kuršu kultūras pēcteči ir centušies uzturēt SENO SAIMNIEKOŠANAS VEIDU – iztikt un pārtikt no tā, ko dod zeme, meži un ūdeņi. Tradicionāli tā ir zemkopība, lopkopība, zvejniecība, amatniecība. Arī mūsdienu Rucavā zemkopībai un lopkopībai ir dziļas saknes, ikdienā tiek apgūtas un pārmantotas dzīvei derīgas prasmes. Skat. vizuālo informāciju videofilmā Piet.19.sad. 5.1., izvērsts teksts Piet. 5.sad. Nr. 5.1, 5.2.

RUCAVAS DARBA UN SADZĪVES TRADĪCIJAS. Rucavas folklorā un tradīciju aprakstos ( Skat. Pieteikuma 21.sadaļā Tekstu faili Nr. 6.1, 6.2, 6.3, 6.4) rodam bagātīgi aprakstītas godu norises ar plašu folkloras materiālu, īpaši kāzās un krustūbās. Kāzu un krustūbu tradīcijas, tāpat talku godu tradīcijas ir mazpētītas, ir vēl ļoti lielas iespējas kāzu, krustūbu un talku godu folkloras apguvē un atsevišķu šo seno godu tradīciju elementu iekļaušanai mūsdienu situācijās
GADSKĀRTAS SVĒTKI. No aizlaikiem līdz mūsdienām atnākušas pa kādai gadskārtas svētku melodijai: rucavniekiem ir sava Lielās dienas melodija, dažas līgotnes un ir savs ķekatu balss. Mūsdienās gadskārtas svētku tradīcijas kopj Rucavas tradīciju klubs.
Skat. vizuālo informāciju videofilmā Piet.19.sad. Nr.4.1, izvērsts teksts Piet.21.sad. Nr. 7.1

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Kaut arī Rucavas kultūrtelpa ir tieši blakus Nīcas un Bārtas kultūrtelpai un to centri ir vien 20 km attālumā no Rucavas, tajās ir gan kopīgas iezīmes, kas ir saistāmas ar senāku izcelsmi, bet ļoti daudz ir atšķirīgu iezīmju, kas skaidrojams ar šo kultūru atšķirīgām ietekmēm kā senākos laikos, tā jaunākos un kas spilgti izpaužas valodā, dziedāšanas veidā un tautas tērpa darināšanas un nēsāšanas tradīcijās.
Rucavas kultūrtelpa veidojusies uz baltu kultūras ( kuršu, prūšu) pamata, jaunākos laikos, mijiedarbojoties ar lietuviešu, poļu, krievu, baltvācu, zviedru un citu tautu kultūrām.
Rucavas kultūrtelpa ar savu bagāto, savdabīgo kultūras mantojumu, ar dzīvajām tradīcijām joprojām piesaista interesentus un kultūras pētniekus gan no Latvijas, gan citām zemēm.
Rucavas pašvaldība un tradīciju kopēji apzinās sava kultūras mantojuma vērtību un tā nozīmi gan novada attīstībā, gan katra indivīda dzīves kvalitātes paaugstināšanā. Daudzu rucavnieku goda lieta ir tikt pie sava tautas tērpa, apgūt vietējās tradīcijas.

Lasīt vēl

Vēsture

ucavas kultūrtelpa veidojusies uz baltu kultūras ( kuršu, prūšu) pamata, jaunākos laikos, mijiedarbojoties ar lietuviešu, poļu, krievu, baltvācu, zviedru un citu tautu kultūrām.
Rucavas kultūrtelpa ar savu bagāto, savdabīgo kultūras mantojumu, ar dzīvajām tradīcijām joprojām piesaista interesentus un kultūras pētniekus gan no Latvijas, gan citām zemēm.
Rucavas pašvaldība un tradīciju kopēji apzinās sava kultūras mantojuma vērtību un tā nozīmi gan novada attīstībā, gan katra indivīda dzīves kvalitātes paaugstināšanā. Daudzu rucavnieku goda lieta ir tikt pie sava tautas tērpa, apgūt vietējās tradīcijas.

Rucavas kultūrtelpa ar savu bagāto, savdabīgo kultūras mantojumu, ar dzīvajām tradīcijām joprojām piesaista interesentus un kultūras pētniekus gan no Latvijas, gan citām zemēm.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Visas zināšanas, prasmes un ieražas ir aplūkotas elementa ietvaros

Lasīt vēl

Meistari

1. Rucavas tautas tērpa darinātājas - meistari
Šuvējas: Māra Tapiņa, Aija Cinkmane, Inese Rusmane
Izšuvējas: Katrīna Vilma Pērkona, Inga Tapiņa, Dace Tapiņa, Aina Erna Antonija, Rasma Kleina, Elga Ozola, Maija Vajevska, Aleksandra Maksakova, Dace Liparta
Adītājas: Mirdza Ārenta, Vilma Pričina, Rasma Kleina, Rasma Paupere, Māra Tapiņa, Aleksandra Maksakova, Dace Liparta, Inga Tapiņa
Audējas: Inga Tapiņa, Aina Erna Antonija

2. Rucavas valodas pratēji, aktīvie Rucavas teicēji, stāstnieki
Miķelis Balčus - konkursa “Laiks Ziedonim” 2018.gada nominants nominācijā “Bize”,
skat. www.YouTube.com Aizputes TV filmu „Ciemos pie Sventājas latviešiem” 23.04.2016.
Dzintra Skrube- skat. www.YouTube.com. Aizputes TV filmu „ Satikšanās Papes ciemā” 29.12.2017.
Inga Tapiņa - konkursa “Laiks ziedonim” 2018.gada nominante nominācijā “Bize”, www.rucava.lv sadaļā “Rucavas sievas” lasāmi I.Tapiņas raksti “rucavnieku valodā” .
Dace Tapiņa - skat. www.youtube.com. Aizputes TV filmu “Rucavas pūra vēdināšana kopā ar Daci Tapiņu”. 27.10.2014.
Skaidrīte Zeme – Rucavas valodas pratēja, stāstniece
Anna Ilona Roga - Rucavas valodas pratēja, stāstniece

3. Rucavas vienbalsīgās dziedāšanas ( godu balsu ) pratēji:
Anna Veita - ierakstīta Latvijas kultūras kartē, kāzu un kūmu balsu pratēja, dziedāšanas manieri un dziesmu pūru mantojusi no savas mātes, pazīstamās teicējas K.Grabovskas
Olga Dūrēja - Rucavas tradīciju kluba priekšdziedātāja, kāzu un kūmu balsu pratēja, spēj lietot atbilstoši situācijai un improvizēt, dziedāšanu netieši apguvusi savā bērnībā no vecās mammas un kaimiņienēm
Inga Tapiņa - kāzu un kūmu balsu pratēja, bērnībā gūto iespaidu rezultātā apguvusi Rucavas vienbalsīgo dziedāšanu, joprojām apgūst bagāto Rucavas folkloras materiālu, ļoti laba materiāla izjūta, spēj pielietot tautas dziesmas visdažādākajās situācijās, manifestē Rucavas tautasdziesmu teikšanu balsos kā seno komunikācijas veidu
Aija Dejus – bērnībā no vecmammas dzirdējusi tautasdziesmu teikšanu Rucavas kāzu un kūmu balsos, atceras bērnībā dzirdētās tautasdziesmas, apgūst prasmi teikt dziesmas kāzu un kūmu balsos
Sandra Aigare - Rucavā ienācēja, RTK priekšdziedātāja, Rucavas godu balsus apguvusi no Rucavas teicējām ( ierakstos un dzīvajā kontaktā)

4. Rucavas tradicionālo ēdienu gatavotājas:
Mirdza Ārenta - Rucavas baltā sviesta meistare
Olga Dūrēja - Rucavas cietā siera un saldskābmaizes meistare
Maija Vajevska – Rucavas siera un medalus meistare
Lilija Vītola – gaļas ēdienu gatavošana
Gunita Pričina – maizes cepēja, desu un gaļas meistare
Sandra Aigare – rupjmaizes cepēja, kvasa meistare
Ruta Ķestere - rieža, rīvētu kartupeļu kukulīšu ar mērci, bimbalu tīres u.c. Rucavas ēdienu gatavošanas meistare)
Skaidrīte Zeme – Rucavas tradicionālo ēdienu gatavošanas meistare
Aleksandra Maksakova- Rucavas tradicionālo ēdienu gatavošanas meistare, zivju kūpināšanas un zivju ēdienu gatavošanas meistare
Sandra Roze – Rucavas baltā sviesta u.c Rucavas tradicionālo ēdienu gatavošanas meistare

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Rucavas novada pašvaldība ( priekšsēdētājs Jānis Veits.) Rucavas tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības iespējas ir atspoguļotas divos dokumentos: “Rucavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013. – 2038.” un “Rucavas novada attīstības programma. Skat. mājas lapā www.rucava.lv . Kopš 2008.gada Rucavas novada (sākotnēji – Rucavas pagasta pašvaldībā) tiek iedibināta štata vieta “tradicionālās kultūras pasākumu vadītāja”, sākotnēji likme 0.25, kopš 2010.gada – 0.5. Pašvaldības budžetā ir atsevišķa sadaļa “tradicionālā kultūra”, budžets no Ls.1000.- 2012.gadā izaudzis līdz EUR 3450.- 2018.gadā. Rucavas novada dome dod līdzfinansējumu tradicionālās kultūras projektos. Nozīmīgākais līdzfinansējums divos RTK īstenotajos ES projektos: “Dzīvojamās ēkas “Zvanītāji” vienkāršota rekonstrukcija/ renovācija par tradīciju namu”” LS. 1400 (2011.) un “Virtuves aprīkojuma iegāde tradīciju namam “Zvanītāji” Ls. 350.- (2012., )un KKF projektā „„Zvanītāju” vasaras skoliņa”(2016.) EUR 1000.- kokmateriālu iegādei koka amatniecības meistarklasei. Kopš 2014.gada Rucavas pašvaldība organizē ikgadējās konferences “Iz Rucavas senatnes”. 2018.gadā paredzēts izdot grāmatu par Rucavas vēsturi (Rucavas novada domes finansējums)
Rucavas kultūras nams ( vadītāja Staņislava Skudiķe). Tajā darbojas 3 pašdarbības kolektīvi, kas saistīti ar tradicionālās kultūras mantojuma apguvi – Rucavas etnogrāfiskais ansamblis, izveidojies 1983.gadā, kapela “Paurupīte”, dibināta 2001.gadā un deju kolektīvs „Saksinis”, dibināts 2017.gadā, ir nepieciešamā infrastruktūra pasākumu rīkošanai – zāle, brīvdabas estrāde.
Dunikas Tautas nams ( vadītāja Dace Ošeniece) - ir nepieciešamā infrastruktūra pasākumu rīkošanai ( zāle, brīvdabas estrāde), ir bijuši sadarbības pasākumi - Ziemassvētki, Meistardiena, u.c.
Rucavas bibliotēka. Kopš 1980.gada tās vadītāja Gunta Timbra veic novadpētniecības darbu. Uzkrāts apjomīgs tekstu, foto, audio, video un priekšmetu materiāls, kas ir par pamatu muzeja izveidei.
Sikšņu bibliotēka (vadītāja Rasma Juzupa) - iespēja sadarboties ar Rucavas bibliotēku informācijas apmaiņā
Rucavas pamatskola (direktore Liena Trumpika). Skolā darbojas f/k „Ķocītis”, iespēju robežās skola integrē dažādos mācību priekšmetos Rucavas nemateriālo kultūras mantojumu. Līdz šim nav izdevies īstenot novadu mācību skolā.
Sikšņu pamatskola ar pirmsskolas izglītības grupu ( Direktore Sandra Malakauska)
PII „Zvaniņš” (vadītāja Līga Jaunzeme). Sadarbībā ar RTK - gadskārtas svētku svētīšana
Nīcas vidusskola (direktore Lāsma Petermane)- Rucavas novada domes sadarbības partneris
Nīcas mūzikas skolas Rucavas mācību punkts (direktore Dina Sleže) - Rucavas novada domes sadarbības partneris
Rucavas mākslas studija (vadītāja Gunta Krastiņa) – mākslas izglītība, piedalās ar izstādēm TK pasākumos
Rucavas keramikas darbnīca (vadītāja Vineta Trumpeniece) - apmāca interesentus, dod ievirzi Rucavas podniecības tradīcijās, vada podniecības meistarklases
LEBM filiāle – zvejnieka zemnieka sēta „Vītolnieki” Papē (uzraugs Zigmārs Miemis) - ir nepieciešamā infrastruktūra lielu TK pasākumu organizēšanai brīvdabā, notiek tādi pasākumi kā Jāņi, Annas, Zvejnieku svētki, Muzeju nakts, u.c.
Rucavas Tūrisma informācijas centrs (vadītāja Dace Mieme), - organizē Rucavas TK mantojuma popularizēšanas pasākumus, piesaista ar Rucavas TK mantojumu saistītām vietām interesentus un tūristus no dažādām valstīm
Rucavas tradicionālās kultūras centrs (RTKC) – organizatoriska struktūrvienība, n/o, izveidota 2004.gadā ar VKKF atbalstu, vadītāja Sandra Aigare. RTKC mērķi: Rucavas un apkārtējo novadu tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšana, tradicionālās kultūras materiālu apzināšana un popularizēšana, sabiedrības izglītošana. RTKC funkcijas: arhivēšanas, organizatoriskā, pētnieciskā, kultūrizglītojošā, reklāmas. Šobrīd centrs īsteno iepriekšminētos mēŗkus un funkcijas bez reālas mītnes. 16 gadu laikā izstrādāti un īstenoti 46 projekti, tādējādi piesaistot TK aktivitātēm 44 787 latu ( t.i. 63 726 eiro). RTKC anotācija un S.Aigares projektu pārskats Pielikumā nr. 6. un 7.
Rucavas tradīciju klubs (RTK)- praktizējoša struktūrvienība,oficiāli reģistrēta biedrība, izveidojusies 2001.gadā, vadītāja Sandra Aigare, 32 biedri. RTK mērķis: praktiski apgūt un popularizēt tradicionālās kultūras mantojumu, īpaši kopt Rucavas tradīcijas. RTK anotācija Pielikumā Nr. 8
“Rucavas sievas” (RS) - n/o, tradīciju kopa, izveidojusies 2011.gadā, vadītāja Māra Tapiņa. Vieno rucavnieces lieliem mēķiem, aktivizē, veic nozīmīgu darbu Rucavas mantojuma apguvē un popularizēšanā. Šobrīd kopā darbojas 40 -50 rucavnieču. Ikvienas aktīvās rucavnieces mērķis ir tikt pie sava goda tērpa. Anotācija “RS” pielikumā Nr.9
„Rucavas amatniecības kopa” (RAK) – n/o, izveidojusies 2004.gadā, vadītāja Aleksandra Maksakova
”Sventāja” - biedrība Liepājā, vadītāja Daiga Straupeniece, piedalās Rucavas – Sventājas kultūras saglabāšanas, apguves un popularizēšanas pasākumos.
„Kuršu kultūras biedrība” - biedrība Sventājā, vadītājs Miķelis Balčus, organizē un piedalās Rucavas- Sventājas kultūras saglabāšanas, apguves un popularizēšanas pasākumos
„Atpūta” –biedrība Klaipēdā, vadītājs Gotfrīds Tapinas, organizē un piedalās Rucavas- Sventājas kultūras saglabāšanas, apguves un popularizēšanas pasākumos
„Kuršu iniciatīvu fonds” –biedrība, valdes loceklis Māris Muitenieks, īsteno kuršu kultūras mantojuma saglabāšanas projektus, piedalās Rucavas - Sventājas kultūras popularizēšanas pasākumos
„Lauksargi” - senlietu krātuve, privātmuzejs Dunikā, tās īpašniece, krātuves vadītāja, Rucavas - Dunikas NKM kolekcijas glabātāja Ausma Padalka, iesaistās visos ar Rucavas-Dunikas kultūras mantojumu saistītos saglabāšanas, apguves un popularizēšanas pasākumos
“Ciestomi”– senlietu krātuve, privātmuzejs Jūrmalciemā, privātkrātuves īpašniece, Rucavas, Bārtas, Nīcas NKM kolekcijas glabātāja Arta Vecbaštika, iesaistās ar NKM saglabāšanu un popularizēšanu saistītos pasākumos
Liepājas Universitātes ( LiepU) Kurzemes humanitārais institūts (KHI) –vadītājs, Dr.phil. Edgars Lāms, pētnieki: Dr.hab. philol. Benita Laumane, Dr. philol. Ieva Ozola, Dr. philol. Liene Markus Narvila, Dr.philol. D. Straupeniece. Sadarbības projekti Rucavas TK valodas un folkloras materiāla arhivēšanā, pētniecībā un publicēšanā, sagatavotas un izdotas grāmatas: “Mana novada valoda: Lejaskurzeme” ( 2004.), “Rucavā, tur Paurupē… Folklora, etnogrāfija, valoda” (2008. - iegūst Lielo Folkloras gada balvu), “No Sventājas līdz Ancei” ( 2008.), “Bija tāds gadījums”. No kurzemnieku stāstījumu folkloras 20.gs. beigās un 21.gs. sākumā ( 2012), L. Markus –Narvila. Rucavas izloksnes vārdnīca. Prospekts. (2013.), D. Straupeniece “Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā” (2018.)
Latviešu folkloras krātuve – vadītāja, Dr.philol. Rita Treija, sadarbības projekti Rucavas folkloras tekstu atšifrēšanā un publicēšanā, sagatavots grāmatas “Rucavas garamantas I” manuskripts, kas vēl šī gada ( 2018.)nogalē iznāks izdevniecībā “Zinātne”
Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs – direktors Arnis Radiņš, sadarbības projekti Rucavas etnogrāfiskā materiāla arhivēšanā, izpētē, fotografēšanā un digitalizēšanā
Liepājas muzejs – direktore Dace Kārkla, sadarbības projekti Rucavas etnogrāfiskā materiāla izpētē, fotografēšanā un digitalizēšanā
Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts – direktors Dr.hist.Guntis Zemītis, pētniece Dr.hist. Aija Jansone. Sadarbības projekti Rucavas etnogrāfiskā materiāla arhivēšanā, izpētē un publicēšanā, sagatavotas un publicētas divas A. Jansones grāmatas “Rucavas rakstaino adījumu mantojums” ( 2013.), “Rucavnieku apģērbs cauri laikiem” (19.gs. – 20.gs. sākums)
Apgāds “Zinātne” – direktore Ingrīda Segliņa, sadarbības projekti grāmatu izdošanā: A.Jansone. “Rucavas rakstaino adījumu mantojums” ( 2011.), A.Jansone “Rucavnieku apģērbs cauri laikiem” ( 2017.), “Rucavas garamantas I” ( sagatavošanā, 2018.)
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs – direktore Ilze Millersone, sadarbības projekti tradicionālās kultūras pasākumu rīkošanā LEBM filiālē Papes “Vītolniekos”, Zigmārs Miemis – sētas uzraugs
z/s “Timbras” – īpašniece un vadītāja Aija Dejus, pamatnozare – piena lppkopība, saimnieko vecākā paaudze un jaunie saimnieki Maija un Jānis Vajevski, ražo tirgum piena produktus: biezpienu, krējumu, sieru,sviestu, ir sertificēti Rucavas baltā sviesta ražotāji, ģimenē aug 3 bērni, visi ir aktīvi Rucavas tradīciju kluba dalībnieki, māte Aija un meita Maija ir Rucavas dziedāšanas tradīcijas un bagātā rokdarbu pūra mantinieces
IK “Segliņi” – vadītāja Aleksandra Maksakova, dārzniecības un tūrisma pakalpojumi ( ir iespēja piedzīvot “vada vilkšanu jūrā”, mieloties ar zivju zupu un kūpinātām zivīm)
Gunita Pričina – mājražotāja, maizes un maizes izstrādājumu cepēja, cep pēc tradicionālām maizes cepšanas receptēm ar dabīgo ieraugu, piedalās tirdziņos
Olga Dūrēja – mājražotāja, saldskābmaizes un maizes izstrādājumu cepēja, cep pēc tradicionālām maizes cepšanas receptēm, ar dabīgo ieraugu, piedalās tirdziņos
Sandra Aigare – mājražotāja, plaucētas rudzu maizes cepēja, cep pēc tradicionālām maizes cepšanas receptēm, ar dabīgo ieraugu, piedalās tirdziņos
IK “Radošā darbnīca Ligate” – vadītāja Līga Ate, uzņēmums Rucavas centrā, piedāvā apmeklētājiem dienas zupu, kūkas no vietējām un dabīgām izejvielām, pārdod pašas darinātus rokdarbus, sadarbības projekti tirdziņu un meistarklašu organizēšanā
SIA “Pods” – vadītāja, keramiķe Zane Eltermane, sadarbības projekti tirdziņu un meistarklašu organizēšanā
TLMS “Kursa” – vadītāja, TLM meistare Ilma Rubene, sadarbības projekti Rucavas tautas tērpa darināšanā – lindruku un vestu auduma, villaiņu auduma aušanā un izšūšanā, tirdziņu un meistarklašu organizēšanā
SIA „G.M. KOKS” – valdes loceklis Gundars Vītols, iespējams līdzfinansējums projektos.

Lasīt vēl

Nostiprināšana

1. Kopš 1980. novadpētniecības darbs, ko veic Rucavas bibliotēkas vadītāja G.Timbra
2. Rucavas etnogrāfiskā ansambļa darbība Rucavas kultūras nama struktūrā S.Skudiķes vadībā kopš 1982.
3. 3 „impulsi” Rucavas mantojuma apzināšanā, saglabāšanā, attīstībā un popularizēšanā:
Vispasaules rucavnieku saiets (1999.) un 3x3 saieti Rucavā (2001.un 2014.)
4. To ietekmē
- tiek savests kārtībā Jauru dzimtas īpašums „Zvanītāji” (1999.), kur tiek izstādītas senas lietas un kuru turpmāk no īpašnieces L.Pataras iznomā un apsaimnieko Rucavas tradīciju klubs
- izveidojas Rucavas danču kapela „Paurupīte” I.Jaunciemas vadībā (2001.)
- izveidojas Rucavas tradīciju klubs ( RTK) (2001). RTK anotācija Piel. Nr.8
5. izveidojas Rucavas tradicionālās kultūras centrs (RTKC) (2004). RTKC anotācija piel. Nr.6
6. Kopš 2008. gada Rucavas novada (sākotnēji - Rucavas pagasta) pašvaldībā tiek iedibināta štata vieta „tradicionālās kultūras pasākumu vadītāja” ( sākotnēji likme 0.25, kopš 2010.gada - 0.5), pašvaldības budžetā ir atsevišķa sadaļa „ tradicionālā kultūra” (budžets no LS 1000.- 2012.gadā izaudzis līdz EUR 3450 2018.gadā). Skat.papildus 9.sadaļā
7. 2011.gadā izveidojas n/ a, tradīciju kopa „Rucavas sievas” (RS), vadītāja M.Tapiņa, anotācija „RS” piel. Nr.9

1. Sadarbībā ar valsts augstskolām un pētnieciskajiem institūtiem veikti atzīstami valodas, kulinārā mantojuma un tautas tērpa pētījumi, kas rezultējies nozīmīgās publikācijās 2. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Liepājas muzeju, vietējām sabiedriskajām krātuvēm un privātkolekcionāriem projektu rezultātā apzināts, arhivēts un digitalizēts ievērojams daudzums Rucavas TK materiālu, kas kalpo par metodisko materiālu visdažādāko prasmju apguvē 3. Sadarbībā ar Aizputes TV tapušas vērtīgas 30 – 40 minūšu filmas, kuras regulāri tiek rādītas reģionālajā TV, kuras ir ļoti skatītas un kuras var atrast interneta vietnē www.YouTube.lv 4. Apgādā „Upe” izdots mūzikas materiāls „Pa vējame es dziedāju” ( 2 diski - audio un video ar 100 senām Rucavas – Sventājas dziesmām). Sadarbībā ar Radio 1 (I.Medene) ierakstīts materiāls 2 diskiem „Rucavas sievas dzied Rucavas kāzu dziesmas” un „Rucavas sievas dzied Rucavas krustūbu un šūpļa dziesmas”, CD ierakstītas Rucavas etnogrāfiskā ansambļa dziedātās dziesmas. 5. Visdažādākajās „skoliņās”, meistarklasēs apgūtās amatniecības prasmes ( adīšanas, šūšanas, izšūšanas, tradicionālo ēdienu gatavošanas, dziedāšanas, muzicēšanas u.c.) devušas iespēju aktīvākajām un prasmīgākajām rucavniecēm tikt pašām pie sava goda tērpa, kā arī tās kalpo par zināmu peļņas un iztikas avotu 6. Būtiski augusi rucavnieku pašapziņa, savas, vietējās kultūras apziņa 7. Rucava ir kļuvusi atpazīstama, Rucavas kultūras tūrisma produkti ir iecienīti un pieprasīti

2016.gada nogalē Rucavas tradīciju kluba sapulcē tika vienbalsīgi nolemts, ka Rucavas pašvaldībai jāsniedz pieteikums Rucavas kultūrtelpas ierakstīšanai Nacionālajā NKM sarakstā.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

1. Turpināsies pētniecība mazāk pētītās jomās:
- Rucavas senvēsture, veicot arheoloģiskos izrakumus
- Rucavas podniecība u.c.amatu attīstība
- Rucavas sadzīves tradīcijas ( kāzas, krustūbas, Paurupes tirgus)
- Valsts krātuvēs esošo, līdz šim nepublicēto materiālu publicēšana uz sadarbības līgumu pamata : Sadarbībā ar LFK Rucavas folkloras materiāla atšifrēšana un publicēšana
Sadarbībā ar LNVM un Liepājas muzeju - muzejos esošo Rucavas priekšmetu katalogu veidošana
2. Dažādos krājumos esošā Rucavas mūzikas materiāla ( nošu un tekstu) apkopošana un publicēšana.
3. Praktisku grāmatu (piem., „Rucavas tautas tērpa darināšana”, „Rucavas cimdu adīšana” Rucavas tradicionālie ēdieni”, u.tml.) sagatavošana un izdošana

4. Turpināsies RTKC uzkrāto materiālu ( tekstu, nošu, fotogrāfiju, audio un video materiālu) sakārtošana, apstrāde un ievadīšana ārējā cietā diskā
5. Mājas lapas www.rucavasmantojums.lv vai atsevišķas Rucavas sadaļas izveide Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizēšanas projektā

1. Pakāpeniska infrastruktūras pilnveidošana tradicionālās kultūras funkciju –saglabāšanas, apguves un popularizēšanas nodrošināšanai. Skat detalizēti Pielikumā Nr. 10
2. Kultūrizglītība
- Novadu mācība Rucavas un Dunikas skolās
- TK mantojuma plaša apguve un popularizēšana jau esošajos projektos - „”ZVS”, „Prasmju skolas”, „Dzīvesskolas” nodarbībās
- Sadzīves tradīciju turpināšana: Paurupes tirgus un gadskārtas svētku uzturēšana, seno kāzu, krustūbu un bēru tradīciju elementu iekļaušana mūsdienu norisēs
- Sadarbībā ar Izglītības ministriju un Nīcas novada pašvaldību rast iespējas, kā Rucavas pamatskolā un Nīcas vidusskolā īstenot amatniecības ievirzi
3. Sadarbībā ar Kultūras ministriju reāla Rucavas tradicionālās kultūras centra izveide
4. Rucavas kultūrtelpas teritoriāla „iezīmēšana” ( ar etnogrāfiskiem rakstiem, zīmēm autobusu pieturās, Rucavas centrā, uz ceļiem, kas robežojas ar citām kultūrtelpām)
5. Rucavas kultūrtelpas iekļaušana Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā
6. Rucavas kultūrtelpas iekļaušana UNESCO aizsargājamo vērtību sarakstā

- Rucavas kultūrtelpā dzīvojošo ļaužu labklājība, savas kultūras vērtības apziņa
- Rucavas atpazīstamība Latvijā un Pasaulē

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Apdraudējumi ir vispārēja rakstura, kas saistīti ar globalizāciju, iedzīvotāju migrāciju, kā arī ar Rucavas novada domes ierobežotajām finansiālajām iespējām (salīdzinoši maza pašvaldība, salīdzinoši mazi ienākumi no nodokļu maksātājiem)

Lasīt vēl

Publikācijas

Gintnere, U. (2007) Kā apģērbt rucavnieci. Grām. Rucavā, tur Paurupē. Liepāja: LiePA, 24–38.

Jansone, A. (2010) Līdz mūsdienām Rucavā saglabātie 19.gs. beigu - 20.gs. pirmās puses sieviešu apģērbi. Krāj. Arheoloģija un Etnogrāfija, XXV. Rīga: Zinātne, 243-266.

Jansone, A. (2010) Krievijas Etnogrāfijas muzeja Riharda Zariņa 1909.–1911. gadā vāktā kolekcija. Krāj. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 55–67.

Jansone, A. (2010) Krievijas Etnogrāfijas muzeja Riharda Zariņa 1909.–1911. gadā vāktā kolekcija. Krāj. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 55–67.

Jansone, A.(2017) Rucavnieku apģērbs cauri laikiem. Rīga: Zinātne

Rozenberga,V. (1997) Dienvidkurzemes novada tautas tērpi. Grām. Latviešu tautas tērpi II Kurzeme, Rīga: Jāņa sēta, 198.-209.

Ziņģīte, I. (2009) Dažādu kultūras paralēļu apliecinājumi Dienvidkurzemes tautastērpos. Krāj. Kultūrvēstures avoti un Latvijas piekraste. Letonika. Rīga: LZA Vēstis, 214–224.

Lasīt vēl